Vairogs pret aizrobežas vāgneriešiem
Daugavpilī norisinās Latvijas armijas un sabiedroto #NamejaVairogs mācības. Tās ir gan pamanītas, gan pārsteigušas daudzus — vēstījums ir nepārprotams, un to pavada spēka un gatavības demonstrācija.
Kopš Vāgnera grupas kaujinieku ierašanās Baltkrievijā, Latvija, Lietuva un Polija kā Baltkrievijas robežvalstis ir bijušas kā uz nažiem. Polija visizteiktāk paaugstinājusi savas aktivitātes pierobežā, īpaši pēc tam, kad divi baltkrievu helikopteri pārkāpa Polijas gaisa telpu.
No vienas puses, iespējams, ka ažiotāža ap vāgneriešu aktivitātēm ir pārāk liela. No otras puses, arī aroganta vīpsnāšana par notiekošo ir nevietā.
Drošības riski uz LV-BY, LT-BY un PL-BY robežām ir bijuši gana lieli jau +/- 2 gadus. Tas ir, kopš BY uz ES un NATO ārējās robežas sāka izmantot migrantus kā ieroci savā hibrīdkarā. Vāgneriešu “pārcelšanās” uz Baltkrieviju, saprotams, šos riskus vēl paaugstina. Paralēli vērojam laiku pa laikam uzplaiksnījošus mēģinājumus ietekmēt mūsu informatīvo telpu. Ar dezinformāciju, provokācijām un t.s. psyops palīdzību vērojami centieni manipulēt ar sabiedrisko domu, graut uzticību un pārliecību par savu valsti, par ES un NATO vienotību un gatavību pildīt savus solījumus un vienošanās. Bet tās jau tiek pildītas!
Šobrīd pie Latvijas un Baltkrievijas robežas nav novēroti ar vāgneriešiem saistīti incidenti. Maz ticams, ka gaidāms uzbrukums LV, LT vai PL — kaut vien tāpēc, ka viņiem nav ne vajadzīgā bruņojuma, ne militārā atbalsta.
Jebkāda provokācija NATO valsts teritorijā no vāgneriešu puses būtu pašnāvība, un beigtos ļoti ātri.
Ko vāgnerieši varētu darīt? Piemēram, apmācīt Baltkrievijas armiju, atbalstīt nelegālo migrantu plūsmas mūsu valstu virzienā, organizēt diversantu grupas. Mums ir jābūt gataviem vajadzības gadījumā reaģēt uz dažāda veida provokācijām un hibrīduzbrukumiem.
Šādu aktivitāšu mērķis: sēt šaubas, dezorientēt un destabilizēt sabiedrību. Nepalīdzēsim viņiem šajā darbā, pārlieku pārvērtējot Vāgneriešu spējas. Lasot ziņas par vāgneriešu aktivitātēm un pamanot, cik spilgtus epitetus šajā kontekstā izmanto, piemēram, Polijas un Lietuvas amatpersonas, ir vērts paturēt prātā to, ka oktobrī Polijā gaidāmas parlamenta vēlēšanas.
Kam būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība — Latvijas iedzīvotājiem-ceļotājiem uz uz Krieviju un Baltkrieviju. Tie ir desmiti tūkstošu. Lai gan ĀM jau ilgstoši stingri iesaka nedoties uz Krieviju un Baltkrieviju,
joprojām atrodas tādi, kuri joprojām ceļo uz agresorvalstīm, sistemātiski ignorējot šīs rekomendācijas un potenciāli pat paši kļūstot par apdraudējuma avotu.
Paļaujos, ka dienesti seko līdzi, pieskata šīs personas un uzrauga šo personu aktivitātes.
NATO rūpīgi seko līdz situācijai pie alianses austrumu robežām. LV, LT un PL amatpersonas un atbildīgās institūcijas ir ciešā kontaktā un efektīvi sadarbojas ne tikai šajā laikā, bet jau kopš šīs Lukašenko uzsāktās robežas krīzes sākuma.
Turpināsim darīt to, kas jādara!
