Makrona pasaules vīzija pēc Ķīnas

Vai maz vēl ir kas tāds, ko vēl varētu pateikt par Francijas prezidenta Emanuela Makrona izteikumiem izdevumam POLITICO, ko Makrons sniedza, atgriežoties no četru dienu vizītes Ķīnā?

Makrons intervijā komentēja transatlantiskās attiecības, “stratēģiskās autonomijas” koncepciju, Krievijas karu Ukrainā, situāciju saistībā ar Taivānu un citus saistītus tematus. Makrona izteikumi par Eiropas, ASV un Ķīnas attiecībām un ģeopolitisko varas attiecību niansēm izraisījuši asus komentārus viņpus un šaipus Atlantijas okeānam, ne bez pamata.

Taisnību sakot, pagaidām viss notiek tieši tāpat kā parasti.

Makrons pauž skaļus apgalvojumus, tas izraisa plašu sašutuma vētru, uz to reaģējot franču diplomātu, komentētāju, ekspertu un apoloģētu armija pašaizliedzīgi stāsta visiem, kuriem nav slinkums klausīties, kā Francijas prezidents esot jau atkal pārprasts, citēts un interpretēts ārpus konteksta, apzināti pasniegts negatīvā gaismā un tā tālāk, un tā joprojām.

Katru reizi viens un tas pats.

Kas bija iepriekš? Nu, piemēram, Makrona uzstādītā diagnoze NATO aliansei 2019. gadā: smadzeņu nāve. Toreiz Makrona apgalvojumi sākotnēji šķita viltus ziņas. Šoreiz gan stāstu no pašas pirmās publikācijas pavada atruna POLITICO raksta beigās, kurā minēts, ka rakstu pirms publicēšanas medijam bijis jāsaskaņo ar Makrona komandas pārstāvjiem. Tātad, citāti ir saskaņoti. Šoreiz arī aktīvistus-Makrona tulkus vismaz sociālo tīklu vietnēs redzami atbalsta komentētāji no Ķīnas un kas iepriekš iesaistījušies diskusijās par Taivānas jautājumu. Bet tā ir cita saruna citai reizei.

Kopumā — zināma déjà-vu sajūta.

Makrona reveranss autoritāram režīmam nav bez precedenta — vēl pērn vairākkārt, tā kā tādas atbalsis no Makrona gadiem īstenotā un, vienkāršiem vārdiem sakot, bezjēdzīgā “stratēģiskā dialoga” ar Putinu, izskanēja aicinājumi pret Krieviju izturēties ar sapratni. Tikām arī brīdināti, ka Krieviju nedrīkstot pazemot — to darot, Makrons Krievijas kara noziedzinieku sāpinātās jūtas un iedragāto lepnumu nostādīja augstāk par ukraiņu dzīvībām. Vārdu sakot — Makronaprāt, visiem ar sapratni un iejūtību jāizturas pret Krieviju, kas vienlaikus izvērš izteikti nežēlīgu agresijas karu pret Ukrainu.

Uzkrītoši maigā un piezemētā valoda, kādā Makrons runāja par Ķīnu, kontrastā ar skarbajiem toņiem viņa komentāros par ASV, bija absolūti neatbilstoša šodienas ģeopolitiskajai realitātei un netaktiska. ASV ir bijusi nelokāma savā atbalstā Eiropai un Ukrainai, un tas ļāvis Rietumu pasaulei kā vienotam veselumam spēt stingri nostāties pret Krievijas agresiju dažādās tās izpausmēs. Apziņa, ka Ukrainā uz kārts šobrīd likta demokrātija Eiropā un brīvība visā pasaulē, nekur nav zudusi. Neko tādu gan nevarētu teikt saistībā ar Ķīnu. Nekas tamlīdzīgs nav redzēts un netiek arī sagaidīts, ņemot vērā Ķīnas tuvajām attiecībām ar Krieviju. Pēc Makrona komentāriem gan to nevarētu pateikt. Tas tāpēc, ka Makrons runā kā no politikas attālināts, akadēmiskos prātojumos iestrēdzis domnīcas pētnieks nevis kā G7 valsts līderis no Eiropas — kontinenta, kurā šobrīd notiek lielākais sauszemes konflikts kopš Otrā Pasaules kara.

Makrons arī pauda, ka Eiropai nebūtu jākļūst par ASV “sekotājiem” — vasaļiem, kas nespēj un nevēlas noteikt savas prioritātes, un tikai seko ASV ārpolitikas kursam. Šis argumentācijas virziens nolasās kā kopsavilkums, kas ņemts pa taisno no autoritāro režīmu “rokasgrāmatas”. Arī Krievijas propagandai, piemēram, patīk izmantot līdzīgus epitetus, raksturojot valstu attiecības — marionetes, vasaļi, sekotāji, kalpi… Viņuprāt, vienlīdzīgas valstu attiecības — kā starp draugiem un sabiedrotajiem — nav iespējamas, iespējama ir tikai pakļautā un hegemona dinamika. Makrona izvēle izmantot šādu retoriku ir, mazākais, mulsinoša.

Visubeidzot: Makronam nav mandāta runāt visas ES vārdā. Svarīgi mums pašiem to neaizmirst.

Bet — ja nu gadījumā Makrona slepenā vēlme un patiesais mērķis ir ES stratēģiskās autonomijas kā koncepcijas absolūta izgāšanās, panākot, ka vairums ES valstu to sāk neieredzēt tikai nelāgu asociāciju dēļ… tad jāatzīst, ka — cepuri nost! — viņam tas tiešām izdodas lieliski!