Kam no direktīvām bail?

Rihards Kols
3 min readSep 22, 2022

Šodien Saeima 2. lasījumā skatīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas saistīti ar termiņuzturēšanās atļauju iegūšanu un pagarināšanu Krievijas pilsoņiem. Ir gandarījums, ka likumprojekts jau šobrīd ietver virkni iesniegto priekšlikumu, kas ievērojami samazina to izņēmuma gadījumu skaitu, kuros Krievijas pilsoņiem būs tiesības pieprasīt atļauju. Vienlaikus, jau vakar atbildīgās komisijas balsojumā ar minimālu pārsvaru (četri pret pieci) diemžēl atbalstu neguva manis iesniegtais priekšlikums, kas faktiski noteiktu izņēmumu gadījumus sašaurināt uz tikai tiem, kas izriet no humāniem apsvērumiem, piemēram, ģimenes apvienošanos vai starptautiskajām tiesībām. Ar šo punktu neattiecināšanu uz Krievijas pilsoņiem, tiktu faktiski apturēta jaunu TUA izsniegšana un esošo TUA pagarināšana, izņemot gadījumos, kas saistīti ar patvēruma tiesību īstenošanu, laulībām un nepilngadīgā aizbildniecību.

Runa ir par priekšlikumu Likumprojekta otrajā pantā minētā likuma 23.1 panta otrajā daļā izslēgt 2., 3., 10., 11. un 12. punktus.

Iekšlietu ministrija iepriekš argumentēja, ka šādu noteikumu ieviešanā esot saskatāms Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija direktīvas (ES) 2016/801 par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā pārkāpums. Tāpat tika pausts, ka riskēsim ar pārkāpuma procedūru saistībā ar Padomes Direktīvu 2009/50/EK (2009. gada 25. maijs) par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/66/ES ( 2014. gada 15. maijs) par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem saistībā ar pārcelšanu uzņēmuma ietvaros.

Šajā kontekstā tad pāris atgādinājumi.

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri neformālā sanāksmē augusta beigās lēma apturēt ES–Krievijas nolīguma par vīzu atvieglotu izsniegšanu darbību, un rast ES līmeņa risinājumus, lai ierobežotu tūrisma vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem.

Tika arī panākta kopēja izpratne, ka valstis, kurām ir kopīga robeža ar Krieviju, var nacionālā līmenī ieviest ierobežojumus ieceļošanai ES.

Tika definēts, ka dalībvalstīm būs plaša rīcības brīvība, izskatot Krievijas iedzīvotāju īstermiņa vīzu pieteikumus, un tās varēs nodrošināt lielāku kontroli Krievijas valstspiederīgajiem, kas ceļo uz ES. Tādēļ Latvija, Lietuva un Igaunija jau tobrīd vienojās par nekavējošu reģionālu risinājumu, lai, gaidot ES kolektīvu rīcību, jau tagad ierobežotu Krievijas ceļotāju plūsmas, tādējādi mazinot drošības riskus.

Saistībā ar termiņuzturēšanās atļaujām nekas šajā aspektā nemainās. Tāpat jāatgādina, ka imigrācijas politika joprojām ir ekskluzīva dalībvalstu kompetence.

Konkrētās direktīvas bez izņēmuma paredz atrunas par uzņemšanas kritērijiem, nosakot, ka dalībvalstis var atteikties izsniegt iepriekšminētās atļaujas vai vīzas gadījumos, kas saistīti ar sabiedrisko kārtību, sabiedrības drošību vai sabiedrības veselību.

Konkrētāk:

Padomes Direktīva 2009/50/EK — 5. panta 1. punkta f) daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/801–20. panta 1. punkta a) daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/66/ES — 5. panta 8. punkts.

Tāpat arī visās direktīvās paredzētas dalībvalstīm tiesības anulēt vai atteikties izsniegt atļauju sabiedriskās kārtības, sabiedrības drošības vai sabiedrības veselības iemeslu dēļ.

Ņemot vērā iepriekšminēto, tāpat arī ņemot vērā komisijas lēmumu atbalstīt nomadu vīzu ierobežošanu tieši Krievijas pilsoņiem, kur bija šīs pašas bažas par ES direktīvu ievērošanu, būtu gribējies tomēr, lai Saeima ievēro konsekvenci un kārtējo reizi nenobīstas no uzburtas “saistību neizpildes procedūras no ES puses” ēnas.

Jo tā, visticamāk, tas vien tikai arī ir — ēna; apzinoties, kāda ir atšķirība starp regulu un direktīvu un saprotot, ka, ja jau strādājam ar šiem ierobežojumiem un ir panākta vispusēja izpratne par to, cik plašiem tiem būtu jābūt, tomēr būtu gribējies, lai grozījumi netiktu padarīti par pārdesmit procentiem vājāki, nepieņemot šo priekšlikumu un atstājot plašas iespējas dažādiem “zinātniekiem”, “viesauklēm” un brīvprātīgajiem darboņiem turpināt ieceļot Latvijā.

--

--

Rihards Kols

Saeimas deputāts, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, @VL_TBLNNK valdes loceklis, zemessargs ||| MP, Chairman of the Foreign Affairs Committee.