Atliktie principi: par valodas prasībām Krievijas pilsoņiem
Šī gada aprīlī, pieņemot atbildīgo iestāžu paustos argumentus, Saeima atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredzēja pagarināt uzturēšanās atļauju, kā arī to pieteikumu izskatīšanas termiņu Krievijas pilsoņiem, kuri noteiktajā kārtībā ir nokārtojuši vai vismaz vienu reizi kārtojuši latviešu valodas prasmju pārbaudi un kuriem ir noteikta atkārtota pārbaudes kārtošana.
Jau tobrīd gan bija skaidrs, ka ir daļa Krievijas pilsoņu, uz kuriem attiecas konkrētās Imigrācijas likuma normas, kas nesteidzas ar latviešu valodas eksāmena kārtošanu un dokumentu noformēšanu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai.
Šodien zinām, ka aptuveni 10 000 no vairāk kā 25 000 Krievijas pilsoņiem, kuriem ir Latvijā izsniegta ES pastāvīgā uzturēšanās atļauja, nav iesnieguši dokumentus šīs atļaujas saņemšanai un nav pieteikušies valodas eksāmenam.
Šis fakts — tas, cik daudzi Krievijas pilsoņi izvēlas nepildīt likuma prasības — tiek šobrīd izmantots kā pamatojums jaunu Imigrācijas likuma grozījumu iniciēšanai.
Tādā veidā faktiski tiks leģitimizēta šo aptuveni 10 000 personu klaji demonstrētā apziņa, ka Latvijas likumi uz viņiem neattiecas.
Pirmkārt, šādā veidā izrādīsim īpašu pretimnākšanu nevis tiem, kuri skrēja, mācījās, kārtoja eksāmenu, lai vai kā, bet pildīja prasības, lai varētu turpināt uzturēties Latvijā — tieši pretēji, pretimnākšanu izrādīsim tiem, kuri klaji ignorē Latvijas likumus. Tiek it kā pausts, ka likuma prasības netiek mīkstinātas — jā, netiek, vienkārši to izpilde tiek atlikta atkal un atkal. Pesimistiski raugoties, varam prognozēt, ka pēc diviem gadiem, visticamāk, attapsimies identiskā situācijā.
Izklausās absurdi. Ir grūti saprast, kāpēc no IeM puses sagaidām tikai piedāvājumu atkal atlikt darāmo un pagarināt termiņus, faktiski dodot priekšrocības tiem, kuri klaji ignorē Latvijas likumus, nevis pārdomātus un pragmatiski izvērtējamus priekšlikumus.
Piemēram, var diskutēt par “termiņuzturēšanās atļauju (TUA) ar īpašiem noteikumiem” izsniegšanu uz laiku tiem Krievijas pilsoņiem, kuri tiešām nav paspējuši vai varējuši ar otro reizi nokārtot valodas eksāmenu nepieciešamajā līmenī, nosakot obligātu valodas apmācību kursu (par pašu līdzekļiem) un eksāmenu. Tam būtu nepieciešams izstrādāt grozījumus Imigrācijas likumā, iestrādājot šādu normu Pārejas noteikumu sadaļā (kā zināms, TUA izsniegšana Krievijas pilsoņiem faktiski ir apturēta).
Ja saistības — valodas apguvi kursos — nepilda, TUA anulējama.
Tiem, kurus, viņuprāt, vispār neskar Latvijas likumi un prasības, nebūtu jārada jaunas privilēģijas vai iespaids, ka viņiem arī te pienākas kas vairāk par vēstuli no PMLP ar aicinājumu pamest valsti trīs mēnešu laikā.
